 |
РУБРИКИ |
Курсовая: Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu |
РЕКЛАМА |
||
|
Курсовая: Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirguКурсовая: Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirguRīgas Tehniskā Universitāte Darba tirgus un darba alga. Arodbiedrības loma darba spēka tirgū. Kursa darbs. IEF, 1.kurss, bakalaurs Nataļja Hmeļņicka Kursa darba vadītāja Dr. oec. Natālija Gode Rīga-2002
SatursIevads 3 1. Darba tirgus 4 1.1. Darba pieprasījums 4 1.2. Darba piedāvājums 8 1.3. Līdzsvārs darba spēka tirgū 10 2. Darba tirgus formās. 13 2.1. Pilnīga konkurence. 13 2.2. Monopols. 13 2.3. Monopsons. 15 3. Darba alga. 17 3.1. Darba laiks un darba alga . 17 3.2. Darba algas “nacionālas atšķirības” . 17 3.3. Darba algas formas. 18 3.4. Darba algas noteikšana. 19 3.5. Algu un nodarbinātības problēma . 20 4. Arodbiedrībās. 22 4.1. Arodbiedrību jēdziens. 22 4.2. LBAS struktūra un institūcijas. 22 4.3. LBAS darbības programma . 23 4.4. Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas mīkstināšanai. 25 4.5. Arodbiedrību iedarbība uz darba algu. 27 Nobeigums 28 Izmantotās literatūras saraksts 30
Ievads Lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai jātuvina tautsaimniecības attīstība un dzīves līmenis šīs savienības dalībvalstu līmenim. Viena no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtību izpausmēm ir mazs nodarbinātības līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. pirmkārt ,ja iedzīvotāju darbaspējas nav izmantotas, tad nav atdeves ieguldījumiem viņu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tā kā katra cilvēka dzīvē darbaspējas laiks ir ierobežots, tad maza nodarbinātība uzskatāma par makroekonomisko zaudējumu. Otrkārt, maza nodarbinātība pasliktina ģimeņu materiālo nodrošinājumu, it īpaši tad, ja tas ilgstošs vai atkārtots. Maza nodarbinātība ir faktors ar tālejošo ietekmi, jo samazina bezdarbnieku bērnu attīstības iespējas. Parasti viņi mācās skolā, taču nevar izvēlēties savām interesēm atbilstošāku mācību iestādi un piedalīties dažādas nodarbinātības un pasākumos, kas veidotu un attīstītu tieši viņiem piemītošās spējas. Lai nodrošinātu savas kvalifikācijas atbilstību augošajām darba tirgus prasībām, nemitīgi jāpapildina zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas notiktu gan veicot ikdienas darbu, gan darba devēja piedāvātās mācības darbavietā un ārpus tās, gan ari pēc paša iniciatīvas. Lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru Latvijas darba tirgū, Nodarbinātības valsts dienests piedāvā profesionālo apmācību un pārkvalificēšanos, taču līdz šim tas nav varējis radikāli ietekmēt nodarbinātības līmeni. Pašreiz Latvijas darbaspēka tirgū pastāv vairākas dispozīcijas. Pirmkārt, tie ,kam darbs ir, tajā ir ļoti augstā mērā noslogoti, turpretī tiem, kam tās nav, ir ierobežotas iespējas to dabūt. Otrkārt, pastāv darba pieejamības nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un starp reģioniem, kā arī starp latviski runājošiem un tiem, neprot latviski. Treškārt, algas ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtkārt, disproporcija pastāv starp darba devēju vajadzībām pēc kvalificētiem darbiniekiem un pašreizējo šādu darbinieku pieejamību, kā arī izglītības sistēmas spēju sagatavot kvalificētus darbiniekus pieprasītajās specialitātes un perspektīvajās nozarēs. Pastāv arī pretruna starp pieaugošo tirgus spiedienu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un daudzu nodarbināto nepietiekamo spēju būt “mobiliem” darbā un karjerā. Mūsdienu ekonomika ir dinamiska, taču cilvēkiem būtiski svarīga ir droša un garantēta nodarbinātība, kā arī labi darba apstākļi, un šāda viņu vēlme ir saprotama. Latvijas darbaspēku tirgu pastāv divējāds izaicinājums. No vienas puses, pāreja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas strukturālas un institucionālas reformas, kas ir kopīgas visām pārejas valstīm. No otras puses, Latvijas ekonomikai, darbaspēka tirgum un izglītības sistēmai ir jāpielāgojas arvien straujākai globalizācijai. Nereti alga, ko saņem par darbu, ir zema, un, tomēr ir kādi ieguvumi naudā, tie ne vienmēr kompensē cilvēciskos zaudējumus. Visas šīs disproporcijas, ja tās neierobežo un nelīdzsvaro, var kļūt par kavēkli tautas attīstībai. 1.Darba tirgus. Kopējais darbaspēka tirgus ekonomikā aptver strādniekus. Makroekonomiskā analīzē parasti sākas, apskatot tādus rādītājus kā kopējā nodarbinātība vai kopējais nostrādāto stundu skaits, ignorējot to faktu, ka pastāv būtiskas atšķirības strādnieku prasmē. Kā ir zināms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kurām firmām ir veicīgāk jādarbojas, ja tie grib izdzīvot. Darba tirgus un kapitāla tirgus- galvenie tirgus veidi, uz kurām firmas pirks ražošanas faktorus. Darba tirgus izpēti sākas un beidzās ar darba pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Kas attiecās uz pieprasījumu, kurš eksistē darba tirgū, tad šeit ir darba devēji, kuri pieņem lēmumu par darba spēku pieņemšanu uz darbu atkarībā no stāvokļa, kurā atrodas visas 3 tirgi: kapitāla, preces un darbinieku. Kas attiecās uz darba spēka piedāvājumu, tad šeit ir tādas grupas, ka darbinieki un nākamie darbinieki, kuras lēmumi, kur strādāt un vai strādāt, pieņems ar uzskaiti iespējas pavadīt savu laiku. Ar saisti ir veselīgi pastāvīgi skatīt to faktu, ka galvenie rezultāti darba tirgus funkcionēšanai ir saistīti ar sekojušiem faktoriem: a)nodarbinātības nosacījumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma līmeni, darba nosacījumiem) un b)nodarbinātības līmeni. Analizējot abus faktorus, ir nepieciešams izdarīt atšķirību starp dažādam profesijas grupām, kuras kopumā sastāda darba tirgu. Tajā pašā mēra ir svarīgi domāt arī par to, ka jebkurš rezultāts tirgus funkcionēšanās vienmēr ir atkarīgs tajā vai citāda mērā no tādiem faktoriem, ka pieprasījums un piedāvājums. 1.1.Darba pieprasījums. Sava darbībā firmas savieno dažādas ražošanas faktorus, pirmkārt, kapitālu un darbu, lai izlaižot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras pārdod uz produkcijas tirgū. Kopējais apjoms izdarītas produkcijas un tas, ka firmas saista darbu un kapitāli, ir atkarīgs no pieprasījuma uz produktu, no tā, cik darba un kapitāla var saņemt pa dotām cenām, un no izvēles tas tehnoloģijas, kuras ir viņa rīcībā. Kad izpētām pieprasījumu uz darbu, gribētos uzzināt , kāda veidā darbiniekus skaits, aizņemtās uzņēmumā vai uzņēmumus rindā, ir atkarīgs no tam izmaiņām, kuras notiek vienā vai vairākas noradītas faktoros. Lielāko daļu sevišķo interesi iztēlo jautājums par to, kāda veidā darbinieku skaits mainās, kad mainās darba alga. Pieņemot, ka var mainīt darba algu, kura ir izmaksāta tajā vai citā rūpniecības nozarē liela laikā periodā, bet pie tām atlikāt nemainīgam izmantotas tehnikas līmeni un iekārtu ,nosacījumus ,uz kuriem ir pārstāvēts kapitāls, un attiecību starp cenu uz produktu un pieprasījumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadzīgo skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme? Pirmkārt, vairāk lielāka darba alga domā vairāk lielāku izlaiduma samaksu un parasti vairāk lielāku cenu uz produktu. Tā ka patērētājs reaģē uz vairāk augstam cenām, ko pērk mazāk, darba dēvēji cenšas samazināt gatavas produkcijas izlaidumu. Samazināts izlaiduma līmenis sava kārtā ved pie nodarbinātības samazināšanās (pie pārējiem vienādiem nosacījumiem). Tāda nodarbinātības saīsināšana saucas par mērogu efektu, t.i. priekšroka mazākas nodarbinātības pie mazākam mērogu izlaiduma. Otrkārt, pie darba algas izaugsmi ( domā, ka kapitāla cena nemainās ,ārkārtējo soli, sākumā) darba devēji cenšas samazināt ražošanas izmaksu, izmantojot tādu tehnoloģiju, kurā lielāku dalu atbalstītos uz kapitālu, bet nevis uz darba spēku tāda veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbinātības līmenis samazinātos pie kapitāla ietilpīgo ražošanas veida aizbīdīšanas dēļ. Šīs otra iedarbība var būt nosaukta par aizstāvēšanas mērogu, par cik ar darba samaksas izaugsmi kapitāla ražošanas procesā aizvieto darbaspēku. Iedarbība dažādas likmes darba samaksas uz nodarbinātības līmenī var būt prezentētā tabulas formā, kurā vajadzīga darbaspēka skaita korelē ar darba samaksas līmeni .1.tabulā ir paradīta tāda pieprasījuma mērogs. Sadarbība starp darba samaksu un nodarbinātību, paradīta 1.tabulā, var būt izmantota lai paradītu pieprasījuma slīpi. Tā, uz 1. zīmējumā ir paradīta pieprasījuma slīpa ,kura ir izdarīta uz datiem, izmantotas 1.tabulā.pieveršot uzmanību tam, ka slīpa –kļūstot zemākai, t.i. parāda to, ka samazinoties darba samaksai, samazinās arī pieprasījums pēc darba. Tapāt pieverot uzmanību tam, ka sekojot izveidotai praktiskai uzskatīšanai ekonomiskos jautājumus, kustot darba samaksas likmes uz vertikālas ass, neskatoties uz to, ka šie likmi ir brīvas maināmas lielumi kontekstā pieprasījuma uz darbu kāda firmā. Pieprasījuma slīpa uz darbu parādā, kāda veida vajadzīgo nodarbinātības līmeni, izmērāmais vai nu darba stundu skaitu, vai nu darbinieku skaitu, mainās ar izmaiņām sakarā ar uz darba spēka maksu pie citām nemainīgam faktoram, kuri ietekmē uz pieprasījuma mērogu. Atkārtot arī tās, ka uz šos faktorus ienāk pieprasījuma līmenis uz produkti, nosacījumiem, pa kurām iegūstot kapitālu, un jau esošajiem tehnoloģijām. Bet ja darba alga Mainas, bet citi faktori –ne, tad var cerēt uz izmaiņām vajadzīga darba spēka līmenī, kustoties vai nu uz augšu, vai nu uz lēju pa pieprasījuma likmi.
1.tabula. Pieprasījums uz darbu hipotētiskā rūpniecības nozarē. 1.zīm. Darba pieprasījuma slīpa. Kādas sekas būs ,ja būs izmaiņas vienā no faktoriem, kuras raksturo darba pieprasījumu? Pirmkārt, pieņemot, ka pieprasījums uz produkti kādas noteiktas rūpniecības nozares, t.i. pie jebkādas ražošanas cenas būs pārdots vairāk daudzāku preču vai pakalpojumus par kurām iet runa. Pieņemot tāda gadījumā, ka tehnoloģija un nosacījums, uz kuram var būt nopirkts kapitāls un dabūts darba spēks dotajai rūpniecībai, nemainās. Rūpniecības līmeņi būs, acīm redzams, augs ,ja firmas grib maksimizēt ienākumus, un mēroga efekts (vai produkcijas izlaidums) paaugstina pieprasījumu uz darbu pie jebkādas darba algas likmes. (Kamēr relatīvas cenas uz kapitālu un darbu paliek nemainīgas, aizstāvēšanas mēroga nebūs. ) Kāda veida izmaiņas jautājums pieprasījumā uz darbu var būt ilustrētā ar pieprasītas likmes palīdzību? Par cik jau esošas tehnoloģija un nosacījumi, paliek nemainīgas, izmaiņas jautājumā uz produkti noved pie augšanas uz darba pieprasījumu pie jebkādas darba algas likmes, kura dotajā brīdī prevalē. Ar citiem vārdiem, pieprasījuma slīpa uz darbu veselā kustas pa labi. Šī aizbidīdīšana pa labi, apzīmēts zīmējumā 2. no D uz D’, norada uz to, ka pie jebkādas iespējas darba algas likmes vajadzīgo darbinieku skaits pieauga. Otrkārt, pieņemts, ka pieprasījuma līmenis uz preci, tehnoloģija un nosacījumi pārdalīšanai darbam paliek nemainīgas, bet mainās kapitāla piedāvājums: kapitāla cena nokritīs uz 50% saildzinājumā ar pirmatnējo līmeni. Kāda veida šī izmainīšana ietekmē uz darba pieprasījumu? darba alga
D D’ 0 darbinieku skaits 2.zim. Aizbīdīšana jautājumā uz darbu pieauguma pieprasījuma uz preci dēļ Šīs analīzes metode jautājumā par pieprasījumu uz darbu pie cenas izmaiņām cita produkta ražošanu jau ir zināms; vajag saredzēt mēroga un aizstāvēšanas mērogus. Pirmā gadījumā, ja kapitāla cena kritis, tad arī samazinās rūpniecības izdevumi kritīs. Izdevumu samazināšana stimulē ražošanas pieaugumu, bet tāda izaugsmē paaugstina nodarbinātības līmeni pie jebkādas darba algas likmes. Mēroga efekts uz kapitāla cenām kristīšanu, tāda veidā, ved pie augšanās uz darba pieprasījumu pie jebkādas darba algas likmes. Par otro secinājumu kapitāla cenas kristīšanai kļūst aizstāvēšanas mērogs, saskaņā ar kūru kompānijas, reaģējot uz vairāk lētāku kapitālu, ņem uz uzbruņošanu kapitālvertīgas tehnoloģijas. Firmas dara aizvietošanu darbu uz kapitālu un izmanot mazāk darba spēka ražošanai viena un tā pašā gatavas produkcijas izmēra, nekā agrāk. Pie mazāka izmēra vajadzīgas darba spēka pa katrai darba algas likmei piedāvājuma slīpai ir tendencē pie kustībai pa kreisi. Tāda veidā, kapitāla cenas kritīšāna ved pie tā, ka izveidojās divas pretēji mērogi piedāvājuma darbā. Aizvietošanas mērogs kust piedāvājuma slīpi pa labi, kad tajā pašā laikā aizvietošanās mērogs- pa kreisi. Kā ir paradīts 3. zīmējumā, var dominēt vai viens vai otrs efekts. Tāda veidā, ekonomiska teorija nedod pilnīgu pareģojumu, kāda veidā kapitāla cenas samazināšana izmaina pieprasījumu uz darbu veselā. ( Kapitāla cenas paaugstināšana ved pie tādas pašas nenoteiktības darbaspēka piedāvājumā; šajā gadījumā mēroga efekts kust pieprasījuma likmi pa kreisi, bet aizstāvēšanas efekts- pa labi.) Hipotētiskās izmaiņas uz produkta pieprasījumā un kapitāla piedāvājumā, kuri jau ir minēti, tāpat kust pieprasījuma slīpi uz darbu. Svarīgi atšķirt aizbīdīšanu pieprasījuma slīpi un to kustību pa slīpi. Pieprasījuma slīpa uz darbu pārskatāmi parāda vajadzību uz darba spēka ka darba algas likmes funkciju( darba samaksa ir atzīmēta viena ass, bet vajadzīga darba spēka daudzumu- uz otrā.) Kad izmainās darba alga, bet citi faktori paliek sava vietā, pieprasījums uz darbu kūst pa slīpi. Taču kad izmainās viens no citām faktoram, tad kūst pati pieprasījuma līkne uz darbu. Pretēji darba algai šie faktori tieši zīmējumos nav attēloti, tajā paša laikā ka pieprasījuma likme uz darbu ir attēlotā. Tāda veidā, kad tie mainās, dominē dažāda sadarbība starp darba algu un vislabāko nodarbinātības līmeni, un tas izlamās pieprasījuma slīpas uz darbu kustības. Bet ja ir nepieciešamība lai paaugstinātu darba daudzumu pie dotas darba algas likmes, tad pieprasījuma slīpa kustas pa labi. Bet ja vajag mazāk darba spēka pie katras prevalējošas darba algas likmes, tad pieprasījuma slīpa kustas pa kreisi. darba darba alga Pieprasījums pēc alga Pieprasījuma kapitāla vērtības slīpa pie krītišanās augstām cenām Pieprasījuma Pieprasījums slīpa pie augstām pēc kapitāla cenām vērtības kritīšanas 0 darbinieku skaits 0 darbinieku skaits a) dominē mēroga efekts b) dominē aizstāvēšanas efekts 3.zim. Varēta aizbīdīšana darbā pieprasījumā kapitāla vērtības kritīšanas dēļ . Darba pieprasījums var būt analizēts uz 3 līmenim: 1.Lai analizētu darba pieprasījumu vienā atsevišķi ņemtā firmā, vajag izpētīt, kādā veidā darba alga, teicot, mašīnstrādnieku ietekmē uz viņa nodarbinātību pie viena lidmašīnu ražotāja. 2.Analizēj iedarbības darba algas augšanas uz mašīnstrādnieku nodarbinātību visā aviaceltniecībā vajag izmantot nozares pieprasījuma slīpo. 3.Un, beidzot, lai redzētu, kāda veidā darba algas paaugstināšana iedarbojas uz visu mašīnstrādnieku darba spēku tirgu visas ražošanās nozarēs, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu pieprasījuma likmi. Var arī izdarīt atšķirību starp darbu pieprasījumu īslaicīgā un ilgtermiņā periodā. Īslaicīgā termiņa laikā darba devējam grūti aizvietot darba spēku ar kapitālu( un otrādi) un patērētāji nevar nesamainīt zināmā mēra sava pieprasījuma uz preci atbildība uz cenu augšanu. Ir vajadzīgs laiks adaptācijai gan patērētāju, gan ražotāju uzvedībai. Ilgtermiņā laikā reakcija uz darba samaksas vai cita faktora, kurš izmaina darba pieprasījumu, izmainīšanu, protams, kļūst vairāk pilnīgāks un vairāk dziļāks. 1.2. darba piedāvājums. Lai izpētītu no sakumā darba piedāvājuma visai tirgu (pretēji vienas firmas piedāvājumam) izmantosim, ka ir piedāvāts sekretāru darba tirgus. Kāda veidā piedāvāts ar viņiem darba reaģēs uz darba algas izmaiņām? Ar citiem vārdiem, kāda veidā izskatās skala darba piedāvājuma sekretāru? Pieņemot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas darbiniekus paliek pastāvīgas, bet sekretāru darba alga aug. Tad var gaidīt, ka kļūst daudz cilvēku, kuri gribēs būt par sekretāri. Piemēram, katrs no 100 cilvēkiem, kuri beidz pēdējo klasi skolā, var izvēlēties starp to, vai kļūst par apdrošināšanas aģentu vai par sekretāri. Daļa no tiem dod priekšroku aģentam, pat tajā gadījumā, ja sekretāres darbs ir labāk apmaksāts, tāpēc kā viņiem patīk izbaudīt savus spēkus un satikties ar cilvēkiem. Citi gribēs kļūt par sekretāri, pat ja viņu darba alga būs zemāka, jo viņiem nepatīk siet kaut ko citiem. Kopā ar to daudzi būs gatavi iet vai nu uz vienu vai nu uz otru darbu, viņiem ir vienaldzīgi: apbalvojums jebkāda profesijā viņiem- svarīgākais faktors lai pieņemtu atrisinājumu. Ja sekretāri ir labāk apmaksāti salīdzinājumā ar apdrošināšanas aģentiem, tad vairāk abiturientus gribēs kļūt par sekretāriem. Bet ja aģentiem darba alga būs lielāka, tad tos skaita, kuri gribēs kļūt par aģentiem, pieaugs, bet, kuri gribēs kļūt par sekretāriem,- samazinās. Protams, pie sevišķi mazās darba algas sekretāra, tad neviens negribētu kļūt par to.
darba alga Piedāvājums 0 sekretāru skaits 4.zīm. Sekretāres darba piedāvājuma slīpa darba tirgū. Tāda veidā, darba piedāvājums kāda konkrēta tirgū tieša mēra ir saistīta ar darba algas likmi, kuras dominē šajā tirgu, pie nosacījuma, ka darba alga citas profesijas paliek nemainīgas. T.i. ja darba alga aģenta paliek nemainīga, bet sekretāra- aug, tad vairāk cilvēku gribēs kļūt par sekretāri tikai apbalvojuma augšanas dēļ (tas pārskatāmi ir paradīts 4.zīm). Ka arī darba pieprasījuma slīpa, piedāvājuma slīpa ir paradīta tā, it kā citas cenas un darba algas paliek nemainīgas. Bet ja viena vai vairākas tādas cenas vai darba algas izmainās, tas ved pie tā, ka piedāvājuma slīpa kustas, bet ja darba alga apdrošināšanas aģentus paaugstinās, tad abiturientu daļa mainīs savu nodomu kļūt par sekretāri un izvelēsies apdrošināšanas aģenta karjeru. Paliek mazāk tos, kuri gribēs būt par sekretāri pie katras darba algas paaugstināšanās aģentiem. Grafiskā veidā (sk.2.zīm) aģentus apbalvošanas izaugsmē ved pie tā, ka kustēsies sekretāru piedāvājuma slīpo pa kreisi. Kad pieņem lēmumu kļūt par sekretāri, cilvēkam ir jāpieņem, kādu lēmumu par darba kārtošanu pieņems. Ja visi darba devēji dod sekretāres vietu piemēram viena kvalitāte, tad izvēle būs pieņemta apbalvojuma līmenī. Jebkāda firma, kura nav tālredzīga, piedāvās darba samaksu zemāk tas, kuru maksā citi, tāpēc viņa nevarēs ataicināt darbiniekus (vai, vismaz, nav iespējas pievilkt nevienu darbinieku vajadzīgas kvalifikācijas). alga augsta zema 0 sekretāru skaits 5.zīm. Aizbīdīšana sekretāres darba piedāvājuma slīpa darba tirgū sakarā ar aģentus darba algas augšanu. No otras puses, ja nebūs ne vienas firmas, kura nebūs tik neprātīga, ka piedāvās vairāk lielāku darba algu, nekā pieņemtā, tāpēc ka viņa maksātu vairāk, neka tas vajadzētu, lai pievilkt darbiniekus vajadzīgajā skaita un kvalitātes. Šajā gadījumā piedāvājuma slīpa firmai būs horizontāla līnija, kas ir paradīts 6.zīm. Horizontāla līnija darba piedāvājuma firmai liecina par to, ka pie eksistējošas darba algas var dabūt visu vajadzīgo sekretāru skaitu. Bet ja tā maksātu mazāk, piedāvājums nokritis līdz nullei. Atšķirība noliekšanā starp tirgus un firmas piedāvājuma līknes ar pašu taisnu veidu ir saistītas ar izvēles tipu, kurš stāv pret darbiniekiem. Pieņemot izvēli, vai iestāties sekretāres tirgū, darbiniekam ir jāsalīdzina ka apbalvojumu, tā arī profesionālas prasības alternējoša piedāvājuma (šajā gadījumā, apdrošināšanas aģenti). Ja darba alga sekretāres krīt, tad mazāk ļaužu tiektos iziet uz sekretāru darba tirgū. Taču ne visi noies no šā tirgu, tāpēc kā aģenta un sekretāres profesija neaizstāj viena otru. Daži paliks par sekretāriem, pat pēc darba algas samazināšanas, tāpēc ka viņiem nepatīk prasības, kuras izvirza aģentu profesija. sekretāres darba alga, kuru piedāvā tirgus darba alga firmas
0 sekretāru skaits 6.zīm.Sekretāres darba piedāvājums firmai . Tiklīdz lēmums kļūt par sekretāri ir pieņemts, ir izvēle pie kāda darba devēja strādāt, jo alternatīvas praktiski neatšķiras viena no otras vienādas prasības dēļ. Tāpēc izvēle būvēsies tikai uz apbalvojumā. Ja firma piedāvās mazāku darba algu salīdzinājumā ar citām firmām, viņa zaudēs visus pretendentus. Tāda veida, horizontāla piedāvājuma slīpa ir atspēkojums atrisināšanai par sava darba piedāvājumu starp dažam vienādam alternatīvam. Jau bija runāts par to, ka firmām, kuras vēlas pieņemt uz darbu sekretāres, ir jāmaksā jau pieņemtu darba algu, ja viņi negrib zaudēt visus pretendentus uz vietām. Bet tas nav tieši tā. Ja firma piedāvā darba vietas, kuras ir salīdzinājumi ar citus firmas piedāvājumu, bet ar vairāk mazāku apbalvojumu veselā, viņa var tas dabūt, jo pretendenti var nezināt par apbalvojuma līmeni citas vietās. Taču kad paies kāds laiks informācija par mazu darba algu dabūs lielu zināmu, un drīz firma uzzinās, ka var pretendēt tikai uz mazāk kvalitatīvu personālu lai aizpildītu izveidotus darba vietas. Tā var nodrošināt sev kvalitatīvus darbiniekus pie darba algas mazāku par vidējo līmeni tikai tad, ja piedāvās nesalīdzināmo darba vietu (labākas darba apstākļi, garākas apmaksātas atvaļinājumi, un t.t). Tagadējā etapā pieņemts, ka atsevišķas firmas, ka arī atsevišķi darbinieki, kad viņi izpēta konkurenci darba tirgū, ir spiesti orientēties uz jau paņemtu darba samaksa līmeni, t.i. darba alga, kuru izmaksā visas firmas saviem darbiniekiem, ir ļoti tuva vidēji esošajiem. Bet ne katrs atsevišķs darbinieks, ne firmas nevar uzstādīt darba algu, kura sevišķi atšķiras no vidējas, un vienlaicīgi cerēt uz darba koplīgumu noslēgumu. 1.3.Līdzsvars darbaspēka tirgu. Tālāk pievēršot uzmanību kopējam darbaspēka tirgum , ignorējot atšķirības strādnieku starpā . 7.zīmējums parāda darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līknes . Kopējais darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no algām , kādas firmas maksā , no cenām to ražotajām precēm un cenām , kādas ir citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iekārtas .Kā tikko bija minēts , pētot darbaspēka tirgu , vienkāršības labad pieņemot , ka visu preču cenas gan to preču cenas , kuras tiek ražotas , gan citu ražošanas resursu cenas ir nemainīgas . Pastāvot nemainīgām cenām , izmaiņas nominālajā algā ir vienādas ar izmaiņām reālajā algā (alga dalīta ar cenu līmeni ) . alga Darbaspēka piedāvājuma līkne (W) W2 W1 E W3 Darbaspēka pieprasījuma līkne
L2 L1 Nodarbinātības līmenis ( L , strādnieku skaits vai nostrādātas stundas) 7. zīmējums . Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu sekas. Ja alga pazeminās , tad pieprasījums pēc darbaspēka pieaug . Samazinoties algām , darbaspēks kļūst relatīvi lētāks salīdzinājumā ar ražoto preču cenām , un darba devēji gribēs nolīgt vairāk strādājošos . Tādēļ darbaspēka pieprasījuma līkne vērsta uz leju , kā parādīts zīmējumā . Zīmējums arī parāda kopējo darbaspēka piedāvājuma līkni . Lai vienkāršotu situāciju , pieņemts , ka darbaspēka piedāvājums nav elastīgs (darbaspēka piedāvājuma elastīgums ir darbaspēka kvantatīvās izmaiņas (procentos ) dalītas ar atalgojuma izmaiņām (procentos ) Tādējādi maz elastīgs darbaspēka piedāvājums nozīmē , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu darbaspēka piedāvājuma procentuālo pieaugumu . Pilnīgi neelastīga darbaspēka piedāvājuma līkne ir vertikāla , tas nozīmē , ka darbaspēka piedāvājums nemainās , pieaugot algām ) , t.i. , cilvēki vai nu strādā pilnu (četrdesmit stundu ) darba nedēļu , vai nestrādā nemaz , neatkarīgi no algu izmaiņām .Viena no priekšrocībām , izdarot šādu pieņēmumu , ir tā , ka mēs varam atlikt uz zīmējuma horizontālās ass , vai nu nostrādāto stundu skaitu vai nolīgto strādnieku skaitu . Nostrādāto darba stundu skaita pieprasījums un piedāvājums ir vienkārši strādājošo skaita pieprasījums un piedāvājums , pareizināts ar četrdesmit . Pieprasījuma un piedāvājuma analīzes pamatsecinājms ir , -līdzsvaram jābūt pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā E . Iemesls tam ir vienkāršs , ja alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu W1 , piemēram , W2 , tad pieprasījums pēc darbaspēka būs L2 , t.i. ,daudz mazāks nekā piedāvājums L1 . Strādājošo piedāvājums būs pārmērīgi liels . Tie , kuriem nav darba , būs ar mieru strādāt par zemākām algām nekā esošas , un tas ietekmēs algas tiem , kuri jau strādā ( algas pazemināsies ) . Konkurences rezultātā algas samazināsies , un galu galā pieprasījums atkal būs vienāds ar piedāvājumu . Līdzīgi , ja alga tiks noteikta zemāka kā W1 , piemēram W3 , tad firmu pieprasījums pēc darbaspēka būs lielāks nekā piedāvājums . Firmu savstarpējā konkurence , lai piesaistītu deficīto darbaspēku , sekmēs algu pieaugumu atkal līdz W1 . Tikko veiktajā analīzē tika pieņemts , ka darbaspēka pieprasījums nav elastīgs , ir fiksēts . daudz reālāk ir pieņemts , ka , pieaugot algām , pieaugs arī to cilvēku skaits , kuri gribētu strādāt . Šī ir izvēle precētiem pāriem , kuri uzskata , ka ar pārāk zemu algu abiem laulātajiem neatmaksājas strādāt . ( Patiesi , sievietēs , kā darbaspēka resurss , ir ļoti jūtīgas uz algu izmaiņām .) 8.zīmējums parāda , ka pieaugot algām ,pieaugot arī to cilvēku skaits , kuri vēlas strādāt . Darbaspēka piedāvājuma līkne ir diezgan elastīga ( nevis absolūti neelastīga , kā tas bija 7.zīmējumā ) . Sākotnējā situācija analīzei ir nedaudz mainījusies : līdzsvars darbaspēka tirgū vēl ir pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā .
|
|
sekretāra
sekretāra Sekretāru piedāvājums,
darba kad darba alga aģentus ir:
Reālā 
Reālā 
alga 
W1
© 2007 |
|